Vitamīni un minerālvielas – kas ir kas?
Vitamīni ir organiskas vielas. Minerālvielas ir neorganiskas vielas. Gan vitamīni, gan minerālvielas nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai.
Par vitamīniem
Vitamīni (no latīņu valodas vita- dzīve, dzīvība+ aminum- amīns) ir organiski savienojumi, kas nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai. Organisms pats vitamīnus nespēj sintezēt (izņemot D vitamīnu), tāpēc tie jāuzņem ar uzturu. Vitamīni cilvēkam nepieciešami nelielā daudzumā.
Vitamīnus iedala:
ūdenī šķīstošajos (B grupas vitamīni, C vitamīns),
taukos šķīstošajos (A, D, E, K). [1]
Ko dara vitamīni?
Vitamīnu loma ir ļoti plaša.
- Vitamīni veicina tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu metabolismu. Metabolisms ir vielmaiņa – ķīmisku un fizikālu procesu kopums dzīvā organismā. Vielmaiņas procesā notiek kompleksu audu komponentu sintēze no uzturvielām un kompleksu vielu pārveidošana vienkāršākās, atbrīvojot enerģiju [4]
- Vitamīni veicina šūnu augšanu, gļotādu atjaunošanos
- Vitamīni veicina labāku skābekļa izmantošanu audos
- Vitamīni veicina uzsūkšanās procesus no zarnām
- Vitamīni aktivē fermentu darbību
- Vitamīni piedalās asinsrades un asinsreces procesos
- Vitamīni darbojas arī kā antioksidanti
- Vitamīni regulē asinsvadu caurlaidību
- Vieni vitamīni aktivē un stabilizē citus vitamīnus, aktivē imūnsistēmu [2]
Par minerālvielām
Minerālvielas ir neorganiskas vielas. Minerālvielas tāpat kā vitamīni nepieciešami organisma normālai funkcionēšanai. Minerālvielas iedala makroelementos un mikroelementos. [3]
Makroelementi nātrijs – Na kālijs – K kalcijs – Ca magnijs – Mg fosfors – P hlors – Cl sērs – S
Mikroelementi jods – I dzelzs – Fe mangāns – Mn selēns – Se cinks – Zn
Makroelementi cilvēka organismā ir lielākā daudzumā, mikroelementi – ļoti niecīgā, taču cilvēka veselībai tie ir ļoti nozīmīgi.
Ko dara minerālvielas?
Organismā minerālvielas ir būvelementi, regulē fermentu reakcijas, osmotisko spiedienu, nervu impulsu pārvadīšanu. [1] Minerālvielas organismā visu laiku apmainās, apmaiņas ātrums ir atkarīgs no uzņemšanas ar uzturu, uzsūkšanās spējas, šķīšanas spējas un saistības orgānos un audos. Apmaiņas ātrums dažādām minerālvielām ir atšķirīgs. [1,3]
Literatūra:
1. Z. Zariņš, L. Neimane, E. Bodnieks. Uztura mācība. LU akadēmiskais apgāds, 2018 2. A. Skutelis. Vitamīnu mijiedarbība. Doctus, 2013, marts 3. H. Čerņevskis. Minerālvielas un mikroelementi cilvēka organismā. Nacionālais apgāds, Rīga, 2004, p. 7.-8. 4. R. Viņķele, Medicīnas svešvārdu vārdnīca. Avots, 2007, p. 593
