No vitamīnu vēstures
Pirms vēl bija atklāti vitamīni, cilvēki ievēroja saikni starp uzturu un slimībām. 3000 gadu senā pagātnē ēģiptieši, babilonieši, grieķi pret nakts aklumu ieteica lietot dzīvnieku aknas. Mūsdienās zinām: aknas ir bagātīgs A vitamīna avots. [1]
- – 19. gadsimtā garajos jūras braucienos cinga paņēma ļoti daudzu jūrnieku dzīvības. Bāla āda, nogurums, nespēks, sāpes kaulos un locītavās, smaganu asiņošana, zobu izkrišana ir cingas pazīmes. 18. gadsimta vidū skotu ārsts Džeimss Linds izvēlējās pētījumam 12 jūrniekus, kuri cieta no cingas, sadalīja grupās, un katrai grupai noteica savu diētu. Tie jūrnieki, kas saņēma citronus un apelsīnus, ātri izveseļojās. Tā Linds pierādīja, ka vielu, ko satur citrusaugļi, lietošana ir nepieciešama, lai izvairītos no cingas. Linda traktāts par cingu iznāca 1753. gadā. Šis darbs tiek uzskatīts par sākuma punktu dzīvībai svarīgu vielu izpētē, kā rezultātā tika atklāti vitamīni. Pats vitamīns C (askorbīnskābe), kura trūkums izraisa cingu, tika atklāts tikai pēc 175 gadiem. [2]
Interesanti, vēl 19. gadsimta otrajā pusē domāja, ka iespējams uzturēt dzīvību ar tīrām barības vielām, ja vien tajās ir pietiekami daudz kaloriju. Taču 20. gadsimta sākumā tika veikti pētījumi, kas parādīja – vielmaiņas procesu regulācijā piedalās komplicēti organiski savienojumi, kuriem poļu amerikāņu bioķīmiķis Kazimirs Funks 1912. gadā deva nosaukumu “vitamīni” (latīniski vita – dzīvība + aminum – amīns jeb slāpekļaina viela). Kā noskaidrojās vēlāk, slāpeklis nav obligāta visu vitamīnu (piemēram, A, C un D vitamīnu) ķīmiskās struktūras sastāvdaļa, taču šis nosaukums saglabājies līdz mūsdienām. [3]
- gadsimta sākums tiek dēvēts par vitamīnu pētniecības ēru. Visā pasaulē tika veikti neskaitāmi pētījumi par vitamīniem, to ietekmi organismā, piemēram, rahīts un vitamīns D, beriberi slimība un B grupas vitamīni. Tika pētīta arī minerālvielu (magnija, kalcija, dzelzs, joda, fluora u. c.) un taukskābju nozīme uzturā.
Organismam reizē nepieciešami vairāki vitamīni un to daudzumam jābūt sabalansētam. Šo prasību pamanīja jau pirmo kombinēto multivitamīnu preparātu veidotāji. Uz to norādīja franču pētnieki Gounelle, Blondin 1960. gadā publicētajā darbā “Common prescrire les vitamines”. [4]
Literatūra:
- A. Hajar Al Binali. Night Blindness and Ancient Remedy. Heart Views. 2014 Oct-Dec; 15(4): 136–139. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4348990/ Accessed June, 2020
- Jeremy Hugh Baron, Sailors’ scurvy before and after James Lind – a reassessment, Nutrition Reviews, Volume 67, Issue 6, 1 June 2009, Pages 315–332, https://doi.org/10.1111/j.1753-4887.2009.00205.x
- Indulis Purviņš. Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija. Trešais izdevums, Rīga: Zāļu infocentrs, 2002: 264. lpp.
- Skutelis. Vitamīnu mijiedarbība. Doctus. Novembris, 2013: 14-16.lpp., https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/vitaminu-mijiedarbiba-2087/
