Kā darbojas imunitāte?

Bērns ar saaukstēšanos (akūtām respiratorām vīrusa infekcijām) slimo vidēji 4–8 reizes gadā, daži bērni – 1–2 reizes gadā, bet citi pat 10–12 reizes gadā, it īpaši, ja viņiem ir brāļi un māsas, kas var būt infekcijas nēsātāji vai ja bērns apmeklē bērnudārzu vai sākumskolu. Pasīva smēķēšana arī ir pierādīts riska faktors atkārtotām saaukstēšanās epizodēm, it īpaši bērnu vecumā, kad imūnā sistēma vēl nav attīstījusies. [1] Kā reaģē mūsu imūnā sistēma saaukstēšanās gadījumā?

 

Imunitāte ir organisma aizsardzības veids pret visām ģenētiski svešām vielām –­ gan ārējām, gan iekšējām. Imūnsistēma ir visdinamiskākā organisma sistēma, tā viena no pirmajām reaģē uz jebkurām izmaiņām organismā. [2]

 

Imūnsistēma ir izveidota tā, ka tā uzrauga, atpazīst un atceras vīrusus un, kad tie iekļūst veselās šūnās, imūnsistēma piesaka “karadarbību” (atbrīvojot ķīmiskas vielas) vīrusu likvidēšanai. Daudzi saaukstēšanās un gripas simptomi ir imūnās sistēmas atbildes reakcija, cīnoties ar vīrusiem – piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra (vīrusi ir jutīgi pret temperatūras izmaiņām) vai pastiprināta gļotu izdalīšanās klepus un iesnu gadījumā. [3]

 

Vai un ko varam darīt, lai palīdzētu imūnai sistēmai cīnīties pret vīrusiem? Šajā jomā veikti daudzi pētījumi, un zinātnieki secinājuši, ka imūno sistēmu ietekmē [4]:

  • vecums: novecojot samazinās imūnās atbildes spējas, tas nozīmē, ka pieaug risks saslimt ar infekcijas slimībām, vēzi,
  • dzimums: interesanti – japāņu pētnieki atklājuši, ka sievietēm imūnsistēma noveco lēnāk nekā vīriešiem [5],
  • uzturs: cilvēki, kas nesaņem pilnvērtīgu uzturu vai arī tas ir nabadzīgs, ir vairāk pakļauti infekcijas slimībām,
  • fiziskās kustības,
  • miegs,
  • stress,
  • vitamīni, minerālvielas: vitāli svarīgu lomu imūnsistēmas atbildes reakcijā spēlē tādi vitamīni kā A, D , C, B6 un E vitamīns, cinks, selēna, vara, folskābes, dzelzs. Vicvairāk pētījumu imunitātes stiprināšanā ir C un D vitamīnam, kā arī cinkam [6]

 

Literatūra

  1. Kurjāne., T. Prokofjeva. Bieži slimojošs pacients. Ko darīt?. Doctus, aprīlis, 2013. https://www.doctus.lv/2013/4/biezi-slimojoss-pacients-ko-darit. Accessed June, 2020
  2. Kurjāne. Imūnsistēma un megapole. Doctus, decembris, 2007. https://www.doctus.lv/2007/12/imunsistema-un-megapole. Accessed June, 2020
  3. S. Department of Health and Human Services. National Institutes of Health. National Institute of Allergy and Infectious Diseases. NIAID Science Education. Understanding Microbes in Sickness and in Health. NIH Publication No. 09-4914. September 2009. Available at: https://irp-cdn.multiscreensite.com/562d25c6/files/uploaded/Understanding%20Microbes_In%20Sickness%20and%20in%20Health_2006.pdf. . Accessed June, 2020
  4. Helpful ways to strengthen your immune system and fight off disease. Harvard Health Publishing, Updated: April 6, 2020. https://www.health.harvard.edu/staying-healthy/how-to-boost-your-immune-system
  5. Katsuiku Hirokawa, Masanori Utsuyama, Yoshio Hayashi, Masanobu Kitagawa, Takashi Makinodan and Tamas Fulop.Slower immune system aging in women versus men in the Japanese population. Immunity & Ageing, 2013; 10: 19. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3663722/ Accessed June, 2020
  6. J. Rodrigo Mora, Makoto Iwata, Ulrich H. von Andrian. Vitamin effects on the immune system: vitamins A and D take centre stage. . Nat Rev Immunol. 2008 Sep; 8(9): 685–698.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2906676/ Accessed June, 2020

Citi raksti:

Vitamīnu “zagļi” jeb kur pazūd vitamīni? Fiziskā izturība un vitamīni Seši vingrojumi elpceļu veselībai