Vitamīni un minerālvielas – kas ir kas?

Vitamīni ir organiskas vielas. Minerālvielas ir neorganiskas vielas. Gan vitamīni, gan minerālvielas nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai.

Par vitamīniem

Vitamīni (no latīņu valodas vita- dzīve, dzīvība+ aminum- amīns) ir organiski savienojumi, kas nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai. Organisms pats vitamīnus nespēj sintezēt (izņemot D vitamīnu), tāpēc tie jāuzņem ar uzturu. Vitamīni cilvēkam nepieciešami nelielā daudzumā.

 

 

Vitamīnus iedala:

  • ūdenī šķīstošajos (B grupas vitamīni, C vitamīns),
  • taukos šķīstošajos (A, D, E, K). [1]

Ko dara vitamīni?

Vitamīnu loma ir ļoti plaša.

  1. Vitamīni veicina tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu metabolismu. Metabolisms ir vielmaiņa – ķīmisku un fizikālu procesu kopums dzīvā organismā. Vielmaiņas procesā notiek kompleksu audu komponentu sintēze no uzturvielām un kompleksu vielu pārveidošana vienkāršākās, atbrīvojot enerģiju [4]
  2. Vitamīni veicina šūnu augšanu, gļotādu atjaunošanos
  3. Vitamīni veicina labāku skābekļa izmantošanu audos
  4. Vitamīni veicina uzsūkšanās procesus no zarnām
  5. Vitamīni aktivē fermentu darbību
  6. Vitamīni piedalās asinsrades un asinsreces procesos
  7. Vitamīni darbojas arī kā antioksidanti
  8. Vitamīni regulē asinsvadu caurlaidību
  9. Vieni vitamīni aktivē un stabilizē citus vitamīnus, aktivē imūnsistēmu [2]

Par minerālvielām

Minerālvielas ir neorganiskas vielas. Minerālvielas tāpat kā vitamīni nepieciešami organisma normālai funkcionēšanai. Minerālvielas iedala makroelementos un mikroelementos. [3]

Makroelementi

  • nātrijs – Na
  • kālijs – K
  • kalcijs – Ca
  • magnijs – Mg
  • fosfors – P
  • hlors – Cl
  • sērs – S

Mikroelementi

  • jods – I
  • dzelzs – Fe
  • mangāns – Mn
  • selēns – Se
  • cinks – Zn

Makroelementi cilvēka organismā ir lielākā daudzumā, mikroelementi – ļoti niecīgā, taču cilvēka veselībai tie ir ļoti nozīmīgi.

Ko dara minerālvielas?

Organismā minerālvielas ir būvelementi, regulē fermentu reakcijas, osmotisko spiedienu, nervu impulsu pārvadīšanu. [1]
Minerālvielas organismā visu laiku apmainās, apmaiņas ātrums ir atkarīgs no uzņemšanas ar uzturu, uzsūkšanās spējas, šķīšanas spējas un saistības orgānos un audos.
Apmaiņas ātrums dažādām minerālvielām ir atšķirīgs. [1,3]

Avoti:
1. Z. Zariņš, L. Neimane, E. Bodnieks. Uztura mācība. LU akadēmiskais apgāds, 2018
2. A. Skutelis. Vitamīnu mijiedarbība. Doctus, 2013, marts
3. H. Čerņevskis. Minerālvielas un mikroelementi cilvēka organismā. Nacionālais apgāds, Rīga, 2004, p. 7.-8.
4. R. Viņķele, Medicīnas svešvārdu vārdnīca. Avots, 2007, p. 593